Earnin sevi reklamē kā “saņem naudu, kad tava darba diena beidzas”.
Reizi dažās nedēļās Maira Heka (Myra Haq) izņem 100$ no Earnin - lietotnes, kas ļauj cilvēkiem aizņemties nelielas naudas summas. “Es sāku izmantot Earnin, kad biju praktikante, kas saņēma minimālo algu, lai varētu samaksāt par tādām lietām kā autobusa biļeti, lai varētu no rīta tikt uz darbu, un pārtiku,” sacīja Heka. Lai gan tagad viņa vairs nav praktikante, kas saņem minimālo algu, bet gan šobrīd strādā kā auklīte, pārvalda bērnu apģērbu uzņēmuma sociālo mediju kontus un pārdod apģērbu tiešsaistē, tik un tā viņai dažkārt arī tagad ir nepieciešama papildu nauda vizītei pie ārsta vai citiem neplānotiem izdevumiem, un tieši tad Earnin nāk palīgā.
Earnin zina, cik Heka saņem un cik bieži viņa strādā; šī lietotne izrēķina pēdējo, izsekojot viņas atrašanās vietu, lai redzētu, kad viņa atrodas vai neatrodas savā darba vietā, taču Earnin nedalās ar šiem atrašanās vietas datiem ar trešajām personām. Dotā lietotne ļauj viņai izņemt līdz pat 100$ dolāriem dienā, taču ne vairāk kā viņa nopelna dotajā periodā, un pēc tam lietotne noņem naudu no viņas norēķinu konta, kad tiek ieskaitīta alga viņas kontā. Tā vietā, lai iekasētu viņai kādu īpašu maksu vai procentu likmi par aizdevumu, Earnin vienkārši lūdz viņai atstāt “dzeramnaudu”, ar ko tiek segtas naudas līdzekļu pārskaitīšanas izmaksas, kā arī papildu darbības izmaksas.
Lietotne sevi reklamē kā veidu cilvēkiem “saņemt naudu, kad tava darba diena beidzas, bez aizdevumiem, nodevām un slēptām izmaksām”. Heka to uzskata par ātro aizdevumu, taču daudz “ētiskāku”.
Ātrie aizdevumi, ko dažkārt sauc arī par naudas līdzekļu avansiem, ir īstermiņa aizdevumi, kas tiek reklamēti cilvēkiem, kam ātri nepieciešama nauda. Nav pārsteigums, ka ātrie aizdevēji parasti fokusējas tieši uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem – 2013. gada Pew ziņojumā tika konstatēts, ka 58 procentiem cilvēku, kas izmanto ātros aizdevumus, ir grūtības segt savas ikmēneša izmaksas vismaz pusi laika, un viņi parasti aizņemas naudu, lai risinātu "pastāvīgu naudas trūkumu, nevis negaidītas ārkārtas situācijas”. Ātrajiem aizdevumiem parasti ir augstākas procentu likmes nekā ilgtermiņa avansam vai kredītkartei, un tie bieži tiek kritizēti kā pārāk agresīvi.
Earnin sevi pozicionē atšķirīgi. Pirmkārt, tas nesauc savus avansus par aizdevumiem. “Earnin sniedz jums avansu pirms algas dienas,” man pastāstīja uzņēmuma pārstāvis. Uzņēmumu 2013. gadā nodibināja Rems Palaniappans (Ram Palaniappan). Palaniappans, kuram ir pieredze finanšu tehnoloģiju sfērā, man pastāstīja, ka ideja par šādu uzņēmumu viņam radās, strādājot citā uzņēmumā, kur viņš bieži aizdeva saviem darbiniekiem naudu, lai segtu izdevumus pirms algas saņemšanas, jo bieži viņam bija jāuzklausa sūdzības par maksu par norēķinu konta pārsniegumu. “Tas bija pilnīgi neloģiski, jo es domāju, ka es maksāju visiem labu algu,” teica Palaniappans, bet tad viņš saprata, ka problēma bija tāda, ka darbiniekiem “vajadzēja naudu nākamajā dienā, un viņi nevarēja gaidīt līdz nākamajai piektdienai”.
“Kad es aizgāju no uzņēmuma, cilvēki, kam es biju iepriekš aizdevis naudu, vēlējās uzzināt, vai es to darīšu arī turpmāk,” teica Palaniappans. “Tieši tas bija brīdis, kad es sapratu - ja es nemēģināšu šo ideju pārveidot par produktu, es būšu sevī vīlies.”
Uz doto brīdi Earnin ir piesaistījis vairāk nekā 190 miljonus dolāru lielu riska kapitāla finansējumu no vairākiem ieguldītājiem, tostarp Andreessen Horowitz un Spark Capital. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 100 darbinieku, un pēc Palaniappana teiktā, to izmanto darbinieki no vairāk nekā 50 000 uzņēmumiem. Uzņēmuma pārstāvis atteicās nosaukt precīzu aktīvo lietotāju skaitu, taču apgalvoja, ka šī lietotne bieži vien ierindojas starp 10 labākajām lietotnēm Apple App Store finanšu sfērā, kur tā ir ieguvusi vairāk nekā 60 000 atsauksmju.
Palaniappans apraksta Earnin kā veidu, kā izveidot taisnīgāku finanšu sistēmu miljoniem cilvēku, kas atrodas ekonomiskās izaugsmes zemākajos posmos. “Katri četri no pieciem cilvēkiem ASV dzīvo no algas dienas līdz algas dienai,” viņš man pastāstīja. “Puse valsts iedzīvotāju nespētu savā budžetā atrast liekus 400$, ja notiktu kāda ārkārtas situācija.” Palaniappans saka, ka vienkāršs veids, kā atrisināt šo problēmu, ir dot cilvēkiem piekļuvi savai naudai, tiklīdz kā viņi to ir nopelnījuši. Ja kāds nopelna 15$ stundā un strādā astoņas stundas dienā, šim cilvēkam ir jābūt pieejamiem 120$ (atskaitot nodokļus), ko viņš ir nopelnījis, tiklīdz kā darba diena ir beigusies. Šķiet, ka lielākā problēma nav tā, cik cilvēki nopelna, bet gan cik drīz viņi saņem šo naudu.
Kad es jautāju Palaniappanam, vai viņš domā, ka šo problēmu varētu atrisināt, vienkārši maksājot darbiniekiem vairāk, viņš piekrita, ka “vienmēr ir labāk, ja cilvēkiem ir lielāks atalgojums,” taču uzsvēra, ka pastāv arī “laika problēma”, kad darbiniekam tiek maksāta alga. “Rēķini nenāk algas dienā,” viņš teica; tie bieži vien ir jāsamaksā, pirms tiek saņemta alga. Palaniappans paskaidroja, ka Earnin šo problēmu risina ar finanšu kalendāra starpniecību, kas palīdz cilvēkiem sekot līdzi, kad tiks izmaksāta viņu alga un kad ir termiņš rēķinu apmaksai. Tas, viņaprāt, var palīdzēt lietotājiem budžeta veidošanā. Vēl viena lietotnes funkcija - bilances vairogs - palīdz novērst maksu par norēķina konta pārsniegumu, brīdinot lietotājus, kad viņu konta atlikums paliek mazāks par noteikto summu un, ja viņi vēlas, automātiski viņiem pārskaita naudu, izmantojot Earnin.
Bet vai tiešas piekļuves trūkums viņu nopelnītajai naudai tiešām ir īstais iemesls, kāpēc tik daudzi amerikāņi cīnās par izdzīvošanu? Ja darbinieks, kas saņem minimālo algu, saņemtu savu atalgojumu katras dienas beigās, nevis pēc divām nedēļām, vai viņi joprojām dzīvotu no algas dienas līdz algas dienai?
Nav nekāds pārsteigums, ka Tūkstošgades paaudzes pārstāvji, kas demogrāfiski ir Earnin mērķauditorija, dzīvo spiedīgos finanšu apstākļos, savukārt šīs paaudzes ekonomiskās nedrošības iemesli ir daudz sarežģītāki par to, ka algas diena nesakrīt ar rēķinu nomaksas termiņu. Pēc Pew teiktā, realitātē vidējai algai 2018. gadā bija tāda pati pirktspēja kā 1978. gadā. Un saskaņā ar 2018. gada ziņojumu par to, kā Tūkstošgades paaudzes pārstāvji dzīvo, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, vidējā Tūkstošgades paaudzes pārstāvja mājsaimniecības neto vērtība 2016. gadā bija 92,000$, kas ir tikai aptuveni 40 procenti no vidējās neto vērtības Paaudzes X mājsaimniecībām 2001. gadā. Vienkārši runājot, algas ir knapi spējušas turēties līdzi inflācijai, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Arvien vairāk Tūkstošgades paaudzes pārstāvju strādā ārštata statusā vai projekta ekonomikā, kas nozīmē, ka viņi nesaņem priekšrocības, ko citādi nodrošinātu viņu darba devēji, piemēram, veselības apdrošināšanu vai pensionēšanās plānus. Saskaņā ar Deloitte datiem no 2003. līdz 2015. gadam ienākumu daļa, ko Tūkstošgades paaudzes pārstāvji ieguvuši no līgumdarbiem, palielinājās no 57 procentiem līdz 72 procentiem. Turklāt studentu kredīti ir vēl viena liela ikmēneša izdevumu daļa: vidējā amerikāņu mājsaimniecība ir parādā gandrīz 48,000$, un eksperti uzskata, ka studentu kredīts Tūkstošgades paaudzes pārstāvjus attur no svarīgiem dzīves stūrakmeņiem, piemēram, laulības, mājokļa iegādes un bērnu radīšanas. Vispārīgi runājot, Tūkstošgades paaudzes pārstāvji ir izglītotāki, nabadzīgāki un ar vairāk parādsaistībām nekā iepriekšējās paaudzes, un šī nevienlīdzība ir saistīta ar rasu un dzimuma piederību.
Piekļūšana saviem naudas līdzekļiem nepalīdzēs atrisināt ekonomiskās nedrošības pamatcēloņus, taču Palaniappans apgalvo, ka tas ir labs sākums. Un tā ir tikai viena daļa no Earnin lielā plāna. Trešdien Earnin prezentēja HealthAid - pakalpojumu, kas sniegs lietotājiem piekļuvi pacientu advokātiem, kas palīdzēs viņiem apspriest medicīnas rēķinu summas samazināšanu, izveidot maksājumu plānus vai nodrošināt finansiālu atbalstu. Līdzīgi kā Earnin, arī HealthAid darbosies par dzeramnaudu.
Palaniappanam tas ir vēl viens veids, kā ieviest zināmu vienlīdzību šajā ārkārtīgi nevienlīdzīgajā ekonomikas sistēmā. “Veselības aprūpe mūsu klientiem ir dārgāka,” viņš teica. “Viņiem nav pašas labākās apdrošināšanas. Bieži vien viņu medicīnas rēķini ir negaidīti.” Turklāt viņš piebilda, ka darba ņēmēji, kas saņem samaksu par nostrādātajām stundām, zaudē vēl vairāk naudas, kad viņi saslimst, jo viņiem ir jāpārtrauc darbs.
Viņš paskaidroja, ka HealthAid ir veids, kā palīdzēt cilvēkiem orientēties sarežģītajā veselības aprūpes norēķinu sistēmā. “Tās princips ir pavisam vienkāršs: jūs augšupielādējat medicīnas rēķinus, izmantojot lietotni; tad mums ir cilvēku komanda, kas mēģina ar pakalpojumu sniedzēju sarunāt zemāku maksu,” viņš paskaidroja. “Viņi mēģinās jums sastādīt maksājumu plānu, un viņi arī centīsies jums piemeklēt atbilstošu finansiālu palīdzību.” Saskaņā ar Palaniappana sacīto, 90% no lietotāju rēķiniem, kas tika iesniegti HealthAid izmēģinājuma fāzē, tika samazināti vai atrisināti kādā citā veidā.
“Ja esat tādā pat demogrāfiskā situācijā kā mūsu klienti,” viņš teica, t.i., cilvēki, kas dzīvo no algas līdz algai, un tāpēc nevarat atļauties samaksāt dažus simtus dolāru ārkārtas situācijā vai pat vairākus tūkstošus par medicīnas izdevumiem, “jūs nesaņemat pašu labāko apdrošināšanas plānu, un, iespējams, jums ir augsts pašriska apjoms, teiksim aptuveni 10,000$. Tātad, pat ja jūs esat apdrošināts, apdrošināšana jums nav pieejama.”
HealthAid primāri ir domāts, lai palīdzētu cilvēkiem, kam ir veselības apdrošināšana, bet kas nespēj sasniegt pašrisku, kas sastāda ievērojamu daļu no visiem ASV iedzīvotājiem.
Saskaņā ar “LA Times” datiem, 39 procenti no lielajiem darba devējiem piedāvā tikai plānus ar augstu pašrisku, un pusei no visiem cilvēkiem, kas saņem veselības apdrošināšanu no savas darbavietas, pašrisks ir vismaz 1000$. Citiem vārdiem sakot, pat cilvēki, kuriem ir veselības apdrošināšana, nespēj samaksāt savus rēķinus par medicīnas pakalpojumiem.
Earnin jaunākais uzņēmums šķiet noderīgs, pat zināmā mērā cēls. Grūti kritizēt uzņēmumu, kurā ieguldīts riska kapitāls, kas, izmantojot savus resursus, palīdz pazemināt cilvēku astronomiskos rēķinus par medicīnu, pat ja tas dara maz, lai risinātu nabadzības vai medicīnas parādu pamatcēloņus. Un Earnin nekādā ziņā nav vienīgais finanšu tehnoloģiju jaunais uzņēmums, kas sevi reklamē kā veidu, kā palīdzēt cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni vai sasniegt finanšu stabilitāti. Pastāv lietotne Fresh EBT, kas palīdz cilvēkiem pārvaldīt savus pārtikas zīmogus; Domuso un Till, divi uzņēmumi, kas aizdod cilvēkiem naudu lieliem izdevumiem, piemēram, finanšu nodrošinājumam; un Even – “finanšu labsajūtas platforma”, kas iekasē no lietotājiem katru mēnesi maksu, lai līdzsvarotu viņu budžetu.
Līdzīgi kā Earnin, arī Even ir uzlabota maksājumu funkcija, ko sauc par Instapay, lai gan tā pelna naudu, iekasējot no lietotājiem ikmēneša maksu, nevis izmantojot brīvprātīgu dzeramnaudas sistēmu. 2017. gadā Even sadarbojās ar Walmart, lai piedāvātu savus pakalpojumus uzņēmuma algotajiem darbiniekiem un tiem, kas saņem samaksu par nostrādātajām stundām. Earnin ir līdzīgi integrēts ar vairāku uzņēmumu maksājumu sistēmām, lai gan Palaniappans uzsver, ka tas joprojām ir produkts, kas domāts tieši patērētājam. “Problēma, kas saistīta ar integrāciju, ir tā, ka tas ļauj jums sadarboties ar lielākiem uzņēmumiem, taču atstāj novārtā mazos uzņēmumus,” viņš pastāstīja. “Ja jums pieder kafejnīca Amerikas laukos vai kurā tiek nodarbināti pieci cilvēki, jūs nekad nevarēsiet viņiem sniegt labumu, ja mēģināsiet paļauties uz integrāciju.” Tāpēc uzņēmums paļaujas uz dzeramnaudas sistēmu, viņš paskaidroja: lai lietotāji varētu samaksāt par pakalpojums, kad viņi to var atļauties, un netiek sodīti, ja viņi to nevar atļauties.
Pēc Palaniappana sacītā, lietotāji dod dzeramnaudu, kad viņiem ir iespēja to darīt, pat ja tas nav obligāti noteikts. Atsevišķos gadījumos viņi pārskaita pat vairāk dzeramnaudas, lai segtu kāda cita lietotāja darījuma izmaksas; Earnin apgalvo, ka tas ir noticis vairāk nekā 10 miljonu reižu. Dot uzņēmumam naudu, kad viņi to neprasa, varētu šķist neloģiski, taču itin biežā Earnin lietotāja Heka pastāstīja, ka tā rīkojas, jo Earnin viņai sniedz vajadzīgu pakalpojumu un viņa vēlas, lai šis uzņēmums turpinātu darboties.
Taču Earnin nesen nonāca krustugunīs tieši savas “dzeramnaudas došanas” politikas dēļ. Martā uzņēmumam Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departaments izsniedza tiesas pavēsti pēc tam, kad “New York Post” paziņoja, ka šīs lietotnes dzeramnaudās saņemtās summas pārvēršas augstās gada procentu likmēs. Saskaņā ar “New York Post” datiem, lietotājiem, kas nedod dzeramnaudu, naudas izņemšana no Earnin tiek limitēta līdz 100$, savukārt tiem, kas atstāj dzeramnaudu, ir iespējams izņemt vairāk naudas. (Earnin atteicās komentēt tiesas pavēsti.)
Valsts patērētāju tiesību centra asociētā direktore Laurena Saundersa (Lauren Saunders) man pastāstīja, ka pastāv vairākas atšķirības starp to, ko dara Earnin, un tradicionālo ātro aizdevumu. “Nepastāv vienotas ātro aizdevuma definīcijas. Cilvēki domā par ātrajiem aizdevumiem un īstermiņa pēdējā maksājumu aizdevumiem kā par aizdevumiem ar augstām procentu likmēm, un tie ir vienkārši īstermiņa aizdevumi,” viņa pastāstīja. “Šeit nepastāv vienas noteiktas procentu likmes, bet šīs šķietami brīvprātīgās dzeramnaudas, ko cilvēki vēlas atstāt, nešķiet vairs tik brīvprātīgas, ja cilvēks vēlas aizņemties vairāk par 100$”.
Lai gan dzeramnaudas došana ir brīvprātīga izvēle, Saundersa pastāstīja, ka pastāv vairāki riski, kas saistīti ar Earnin un līdzīgām lietotnēm. “Jūs sniedziet viņiem sava bankas konta lietotājvārdu un paroli, un tas ir ļoti riskanti. Pat ja viņi nedara neko sliktu ar to, cik droša ir šī informācija, ja notiek kāds pārkāpums?” viņa uzsvēra. “Jūs dodat viņiem tiesības izņemt naudu no sava konta jūsu algas dienā, un dažreiz viņi sajauc īsto dienu.” (Palaniappans sacīja, ka Earnin atmaksā lietotāju bankas soda nodevu, ja viņu kļūdas rezultātā lietotājam ir jāmaksā par pārtēriņu).
Un, lai gan Earnin neuzskata sevi par aizdevumu sniedzēju, darījumi, ko šī lietotne nodrošina, ir aizdevumi. Earnin gluži neizsniedz lietotājiem algu ātrāk, nekā to dara viņu darba devējs: tādā gadījumā Earnin vajadzētu piekļūt uzņēmumu algu izmaksas sistēmām. Tā vietā, tā dod cilvēkiem naudu no saviem naudas līdzekļiem un ņem atpakaļ šo naudu noteiktajā datumā. Citiem vārdiem sakot, šis uzņēmums naudu aizdod.
Neskatoties uz to, tādiem klientiem kā, piemēram, Mairai Hekai Earnin ir nepieciešams pakalpojums, pat ja viņa nav pilnīgi apmierināta ar savas bankas informācijas un citu konfidenciālu datu nodošanu riska kapitāla atbalstītam jaunajam uzņēmumam. “Esmu mazliet neapmierināta, bet neesmu [tik ļoti] neapmierināta, lai šo pakalpojumu neizmantotu,” viņa teica. “Es domāju, ka tā ir zināma privilēģija saglabāt visu savu informāciju privātu”.