Pagājušajā gadā strauji pieauga latviešu spēja un vēlme aizņemties naudu, parādot straujāko pieaugumu triju gadu laikā - pierāda privātpersonu segmenta kreditēšanas indekss, ko aprēķinājusi Latvijas Finanšu nozares asociācija.
Asociācijas pārstāvji atzīmēja, ka privātpersonu spēja un vēlme aizņemties naudu 2018. gadā piedzīvoja strauju pieaugumu, un attiecīgie indeksi pieauga par 15 punktiem līdz 123 punktiem un par deviņiem punktiem līdz 111 punktiem.
Savukārt privātpersonu segmentā kreditēšanas indekss pieauga no 104 punktiem 2017. gadā līdz 107 punktiem 2018. gadā. Kreditēšanas indeksa pieaugums 2018. gadā bija tikai nedaudz lēnāks nekā iepriekšējā gadā. 2016. un 2015. gadā kreditēšanas indeksa vērtība privātpersonu segmentā bija 100.
Ievērojamo kāpumu pagājušajā gadā abās jomās sekmējusi gan stabilā ekonomiskā izaugsme, gan bezdarba līmeņa samazināšanās un atalgojuma pieaugums, skaidroja asociācija.
“Labklājības līmeņa un ienākumu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju finanšu stabilitāti un kopējo noskaņojumu aizvadītajā gadā uzskatāmi apliecina ne tikai statistikas rādītāji, bet arī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem. Lai gan kredītu izsniegšanas nosacījumi privātpersonām iepriekšējā gada laikā būtiski nav mainījušies, to aizņemties gribētāju skaits, kas, piemēram, vēlējās ar aizdevuma palīdzību iegādāties mājokli, ir stabili pieaudzis. Būtiska loma, protams, bijusi arī dažām valsts īstenotām aktivitātēm, piemēram, 2018. gadā tika paplašināta Altum atbalsta programma mājokļu iegādei, kas ļāva saņemt hipotekāro kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem,” pastāstīja Ainars Balcers, Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.
Viņš arī norāda, ka, neskatoties uz augošo vēlmi aizņemties, iedzīvotāji aizvien rūpīgāk izsver savas iespējas un lēmumu par kredītu pieņem, izvērtējot tā ilgtermiņa ietekmi uz savas mājsaimniecības budžetu. Tas apliecina, ka sabiedrības izpratne par atbildīgu aizņemšanos ir uzlabojusies, Balcers piebilda.
Tajā pat laikā banku spēja kreditēt pērn sarukusi par 12 indeksa punktiem no 96 punktiem 2017. gadā līdz 84 punktiem 2018. gadā, ko ietekmēja gan banku sektorā notikušās strukturālās pārmaiņas, gan atsevišķu banku biznesa stratēģijas maiņa.
Banku gatavība uzņemties risku un prasības privātajiem aizņēmējiem pagājušajā gadā nemainījās, tāpēc bankas vēlme aizdot faktiski saglabājās pagājušā gada līmenī, pieaugot no 111 punktiem 2017. gadā līdz 112 punktiem 2018. gadā.
Asociācija norādīja, ka aizdevumu atteikumu procentuālā daļa pagājušajā gadā arī būtiski nav mainījusies un ēnu ekonomikas un slikto kredītspējas rādītāju ietekme joprojām bija visizplatītākie kredītu atteikuma iemesli.
“Kopumā var teikt, ka privātpersonu segmentā kreditēšanas vide pagājušajā gadā uzrādījusi veselīgu potenciālu, taču atsevišķās jomās, piemēram, studiju un studējošo kreditēšanā tendences liecina par nepieciešamību pēc uzlabojumiem,” teica Balcers.
Latvijas Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā ir komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Šī indeksa ietvaros kopumā analizēti 14 dažādi rādītāji, piemēram, maksājuma kavējumi, izmaiņas bezdarba līmenī, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, patērētāju noskaņojums u.c. Tādējādi šis indekss sniedz pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību.
Latvijas Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.